Ziemassvētku dzejoļi

Ziemassvētki ir īpašs laiks, kad dalīties sirsnībā un radīt prieku saviem tuvākajiem. Skaisti Ziemassvētku dzejoļi un īsi Ziemassvētku pantiņi ir lielisks veids, kā iepriecināt draugus un ģimeni, papildinot apsveikumus vai uzburot siltu svētku noskaņu.

Skaisti Ziemassvetku dzejoļi.

Ziemassvētku dzejoļi bērniem

Mežā auga eglīte Mežā auga eglīte Citam eglēm blakus. Tur mēs viņu atradām, Brienot sniega taku. Jauka bija eglīte, Baltā sagšā tīta. Zara galā šūpojās Brūna vāverīte. Egli līdz ar vāveri Dzīrāmies nest mājas. Kuplaste — žēl! — aizskrēja Vieglām, žiglām kājām. Ko var darīt — pārnesām Eglīti vien mājās. Izrotājām svecītēm, Jaungadā kā klājas. Tagad viss te jauks un skaists, Skujas smaržo, sveces laistās. Tikai vienu teikšu es: Žēl, ka nav še vāveres! /Pēteris Sils/ *** Sniegmātes maisam vīle ira Sniegmātes maisam vīle ira, Sniega pārsliņas bira, bira, Sniegmāte ķēra, Pārslas bēra Atpakaļ maisā, – Visas visapkārt izskrēja gaisā. Ķer! ķer! ķer! ķer! Ber! ber! ber! ber! Ak, tas ir grūti! Vējiņ, ko pūt? Kurš sniegmātei palīdzēs tvarstīt? Kurš vējam pārsliņas bārstīt? /Rainis/ *** Ziemassvētku rūķītis Sidraba mēnestiņš Veļas pa gaisu, Sētā nāk rūķīt’s Ar dāvanu maisu. Atnāca, nolika Priekšnamā klusi Un aizgāja tālāk Uz kaimiņu pusi. Ne manīja sētnieks, Ne ierējās suns, Bet kur bija tas bijis, – Gaiši iedegās guns. /Vilis Plūdons/ *** Te viņš bija, te viņš zuda Te viņš bija, te viņš zuda, Sidrabkaltais mēnestiņš; Un te atkal spožs no jauna Parādās pie debess viņš. Miglas tēli mēnestiņam Viegli, balti garām slīd: Brīžam aizsedz seju viņam, Brīžam ļauj tam pasmaidīt. Ietīts sidrabsarmas tvaikā, Daiļi, daiļi viz viss ārs, Tā kā daždien ziedu laikā Baltos ziedos ābeļdārzs. Eju, eju, lūkodamies Āra ainā brīnišķā, Un kā ziemas pasaciņa Manām acīm liekas tā. /Vilis Plūdonis/ *** Svētku maize Ārā sīvi sala, Visu dienu mala Runcis balts uz mūra. Māte krāsni kūra. Būdā bija silti. Nāca sniegs kā milti. Zuda sētas, žogi, Aizviznīja logi. Kviešu maizi jāva, Karstā krāsnī šāva Pāri oglēm zvīļām Māte rokām mīļām. Tad no klaipiem svaigiem Kā no brūniem vaigiem Svētku smarža plūda, Siltin sila būda. It kā salda maņa, Tāla zvanu skaņa – Ziemassvētki nāca. Ārā egles šņāca. Tālu prom no ielām Nakts ar zvaigznēm lielām Sniega laukus sedza, Svētku gunis dedza. /Kārlis Skalbe/ *** Ziemassvētku gaidās “Māsiņ, vai tu zini ko. Nestāsti tik citiem to! Eglīti jau rūķītis Mums uz svētkiem atnesis. Nejauši to ieraudzīju Vakar es, kad laukā biju: Malkas šķūnītis bij vaļā, Skatos – eglīte stāv zaļa. Nu vairs, māsiņ, šaubu nav: Ziemassvētki klātu jau.” “Un tu tiešām redzēji?” “Vai tad tu vēl netici… Tad vēl citas jaunas ziņas: Māte ceps ar’ zaķaustiņas! Piparraušu necepšot: Tie tik zobus maitājot.” “Man gan piparrauši garšo…” “Jā, un cik tie jauki smaržo!…” “Brālīt! Iesim palūgties Māmiņai, lai cep ar tos!’’ /Vilis Plūdons/ *** Ziemas prieks Māmiņ, baltā ziema klāt, Iešu Duksi vizināt! Duksis pretī spirinās, Nesēd Andra kamanās, Bet, kad tās no kalna skrej, Līdzi lec un jautri smej. Ezeriņš, raug, aizsalis Lejā viz kā spogulis. Tur jau puikas slidinās. Sniedziņš lēni lidinās, Un pār visu maigs un liegs Viegli dvašo ziemas prieks. /Kārlis Skalbe/ *** Es ticu, ka ir brīnumi Es ticu, ka ir brīnumi, Kas necerēti nāk, Un daiļu sapņu pasauli Ap sevi radīt sāk. Es ticu, ka ir laimība, Kas svētās liesmās mirdz, Un, ja tā visa nebūtu, Vai justu mums tad sirds? /Jānis Poruks/ *** Vai tu zini, eglīte Vai tu zini, eglīte, Cik tu tagad skaista? Spožas, spožas liesmiņas Tavos zaros laistās. Vai tu zini, eglīte, Cik mums līksmas sirdis? Tev mēs dziedam dziesmiņas, Tu jau viņas dzirdi. Vai tu zini, eglīte, Kāpēc mēs tā smaidām? Pašu Sala tētiņu Šodien ciemos gaidām. /Dzidra Rinkule-Zemzare/ *** Ziemas miegs Zaķēns mežā ezi sauc: Kur gan palicis mans draugs? Sniegi snieg un puteņo! Kā lai tagad atrod to? Vāverīte kokā smej: “Velti draugu meklēt ej. Kamēr sals un kamēr sniegs, Ezim mežā ziemas miegs”. /Dzidra Rinkule-Zemzare/

Visskaistākie Ziemassvētku dzejoļi

Ziema Autiem klāta baltu baltiem, Zeme maigu miegu snauž. Ziemas saule stariem saltiem Tumšās sila priedes glauž. Ledus pārslas kokos glīši Zib un spīd, un spulgo tā, It kā raibie vizulīši Mātes mātes vaiņagā. Tur uz purva miglas ķēmi Lēnām ceļas, lēnām milzt, Aizlīgo pār kalnu mēmi Un aiz meža zūd un dilst. Galvu slēpis, tur uz zara Spārnots gaisa ubadziņš. Vai varbūt par pavasara Dzīru dziesmām sapņo viņš? Noriet saule sarkansārti, Zelta liesmas logos spīd. Vaļā veras zvaigžņu vārti, Klusām nakts uz zemi slīd. /Rūdolfs Blaumanis/ *** Svētku vakarā Gaisā sniedziņš sidrabaini laistās, Augsti torņos zvani saldi dzied: Visas sejas laimīgas un skaistas, Ielu uguns panorāma zied. Aizvējā pie dzelzu sētas platas, Kur zem kokiem gaiši mirdz kāds nams, Skrandains puisīts stāv viens pats un skatās, Kailos pirkstus dvašā sildīdams. Lūk, tur augšā, otrā stāva logā, Dziesma skan, un sveču gaismā maigs Noliecas pār bērniem baltā togā Ziemassvētku vectētiņa vaigs… Un aiz sētas dzelžainas un saltas, Kur starp kokiem tikko redzams nams, Skrandains puisīts stāv uz ielas baltas, Kailos pirkstus dvašā sildīdams. /Jānis Ziemeļnieks/ *** Ziemassvētku roze Meklētāja ceļš ir galā, Vakars metas, tālu rīts, Baltā ziemā, svešā malā Krāšņi uzplaukst blāzmas zieds. Vai tur Ziemassvētku roze Debess dārzos ziedus ver? Brīnišķīgo krāsu kvēlē Acis atdzerdamās dzer. Mana Ziemassvētku roze, Mātes maigo roku dēsts, Jaukā bērnu dienu gaisma, Brīnišķīgā Kristus vēsts. Zinu, arī tavā sirdī Šonakt Kristus roze zied, Un tu izej ziemas naktī Klausīties, ko zvaigznes dzied. /Kārlis Skalbe/ *** Ziema Nāk jaunava sidraba kurpēs Pār kalniem un ezeriem ziliem Un sudraba pakarus dala Ataugām, birzīm un siliem. Kur iet tā pār kustīgiem viļņiem, Tur ūdeņi klājas kā stikli Un zeme līdzeni sedzas Ar baltām villainēm tikli. Nāk jaunava sidraba kurpēs – Tai daudz ir pārslotu sagšu, Tās dvašā zied dimanta puķes, Tā ved daudz zvaigžņotu sagšu. Ar sarmas vainagu galvā Tā baltā sudrabā staro, No labības kūļa zem sagšas Tā slepeni putniņus baro. /Kārlis Skalbe/ *** Svētā vēstnese Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts: Cik mīļa bija, cik brīnišķīgi skaista Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts! No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem, Pa sniega lauku klusi nāca Tā, Un pāri Tai ar zvaigžņu miljoniem Kā ziedošs koks bija debess mirdzošā. /Jānis Ziemeļnieks/ *** No baznīcas braucot, Ziemassvētku vakarā Balts sniedziņš snieg uz skujiņām, Un, maigi dziedot, pulkstenis skan; Mirdz šur tur ciemos ugunis, Un sirds tā laimīgi pukst man. Man ir, it kā kad paceltos Gars augstumos, kur debess telts Ir pulcējusi eņģeļus, Kur āres spīd kā spožais zelts. Es saprotu, es sajūtu, Ka šeit virs zemes spodrība Tas augstākais, ko mums var dot, Un skaidram būt ir godība. Ai, māmiņa, cik laba tu! Tu mani baltu mazgāji, No acīm skūpstot asaras, Man svētku drānas uztērpi. Ai, māmiņa, vai mūžīgi Es varēšu tāds skaidrs būt, Jeb vai būs liktenis nolēmis Man citādam virs zemes kļūt? Balts sniedziņš snieg uz skujiņām, Un, maigi dziedot, pulkstenis skan; Mirdz šur tur ciemos ugunis, Un sirds pukst aplaimota man. /Jānis Poruks/ *** Ziemas miers Tas baltais ziemas miers, kas iespīd istabā No sniega laukiem rīta klusumā, Ir tā kā Dieva miers tur, augstībā, Kur, baltos spārnos klusi saglauduši, Uz ceļiem eņģeli stāv, galvas noliekuši. /Kārlis Skalbe/ *** Dieviņš, zemi baltu klājis Dieviņš, zemi baltu klājis, Aizdedz zvaigznes debesīs. „Miers virs zemes” pulcinājis Draugus just, cik prieks ir īss. Īss ir prieks, tu rūpēs dzīvo, Klusās stundās sirds to jūt. Svecīte kā deg un plīvo, Tā tu steidzies laimīgs kļūt. /P. Bārda/ *** Kluss… Kluss… un ieskanas durvis kā vienmēr, Tik kluss – ka vēlētos apstāties reiz. Viss kluss. Un, pieverot acis, vien liekas. Ka klust viss uz šīs pasaules. Nāk Jaunais gads, nāk egļu smarža liega, Un viegli baltas pārslas slīd. Bet sirdi nevar ieputināt sniegā, Tai jāiet lielus sapņus piepildīt. Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem ved mūs pretim kādam baltam klusumam, aiz kura ir kaut kas mīļš, sen aizmirsts un pazaudēts, kas mums atkal no jauna jāatrod… /Kārlis Skalbe/ ***

Ziemassvētku pantiņi un īsi Ziemassvētku dzejoļi

Lai sasildās sirds tai baltajā dziesmā, Ko šovakar zeme debesīm dzied. Lai nosargā sevī to svecīšu liesmu, Ar kuru var droši caur puteņiem iet. *** Cik rāmi, cik brīvi un lēni Pār pasauli pārslas laižas! Un vietas vairs nepaliek ēnām Gan takas, gan domas ir gaišas. *** Kā eglītes zaļumu – veselību, Kā eglītes mirdzumu – mīlestību, Kā eglītes gaišumu – dzīvesprieku! *** No svecīšu liesmām, No egļu zaru smaržas Ņem gaismu rītdienai Un spēku visam gadam! *** Es gribu degt un starot tā Kā svece egles zariņā, Jums silti roku noglāstīt Un mīļus vārdus pasacīt. *** Sniegos spēka pietiks tam, Kas tic svētku brīnumam! *** Mums vajag pārslu sevī glabāt, Mums vajag sudrabotu gaismu krāt, Mums vajag sauli tuvu sirdij klāt! *** Sarmas pilni koku zari, Tālums dūmakās viss tīts, – Tāds tu senāk arvien biji, Pirmo Ziemas svētku rīts. /Antons Austriņš/ *** Logu acīs uguns dzirkstī, Tumsā metot gaismas tiltu. Kā no tuva drauga pirkstiem Sirdī ielīst gaismas siltums… /Laimonis Vāczemnieks/ *** Zvaigžņu lietus nolīst klusi, Visa zeme mirdzēt sāk. Griežas gads uz otru pusi, Balti Ziemassvētki nāk. *** Vienalga, esi liels vai mazs, Nav it neviena liekā. Jo visi saņem dāvanas Šai Ziemassvētku priekā. /Guntars Račs/ *** Sirds tādu savādu prieku nes. Dvēsele klusu gaišumu nes. Nes Ziemassvētku sirds Un dvēsele nes No visdziļākās iekšienes. /Māra Cielēna/ *** Svinēsim dienu, Kad sauli kā zvanu Saulgrieži augstāk Pie debesīm vilks. /Lija Brīdaka/ *** Lēni, lēni lido sniegi, Lai tie ir kā saldi miegi, Apņem visas ļaužu bēdas, Neatstāj nevienas pēdas. /Elīna Zālīte/ *** Vienā rokā zvaigžņu sveces, otrā – sarmots egles zars. Pārnācis no gadu trimdas, stāv aiz vārtiem svētvakars. /Laimonis Vāczemnieks/ *** Ļauj sirdij klusi saprast, Cik Dieva laiks šis svēts, Kad atkal ejam atrast, Kas bija pazaudēts. /Kārlis Eliass/ *** Ko lai es vēlos? – Visa man ir gana; Debess un zemes, Un saule mūžam mana. /Jānis Jaunsudrabiņš/ *** Aizmirsti nedienas vakarējās. Ietinies putenī, ietinies vējā, Izej caur sarmoti baltu ciemu Uz savu ziemu. /Marta Bārbele/ *** Kad sniedziņš klāj laukus baltus, Lai sirdī ienāk gaišums, silts. Lai mīlestība silda katru brīdi, Un laime nāk ar svētku rītu. *** Ziemas naktī, kad zvaigznes mirdz, Gaidi klusu, lai miers nāk sirdī. Lai maza svecīte tumsā dves, Un siltu domu vējš tevi nes. *** Ārā sniegs zem zvaigznēm vizuļo gaišs, Daba klusumā svētīta snauž. Lai tas miers, kas dabā dveš, Mūsu mājās arī ienāktu šovakar. *** Sen gaidīju, nu atnāca Tie bagāti Ziemassvētki; Ziemassvētki sabraukuši Rakstītām kamanām. *** Ziemassvētki atbraukuši Rakstītām kamanām. Tekat, bērni, saņemat Ziemassvētku kumeliņu. *** Ļaudis ēda, ļaudis dzēra, Dievs aiz loga klausījās, Dievs aiz loga klausījās, Vai Dieviņu pieminēja. *** Dedziniet gaišu guni, Laidiet Dievu istabā: Dieviņš brauca pār kalniņu Sudrabotu mētelīti. *** Ai bagāti Ziemassvētki, Lejiņā nogājuši! Tekam veci, tekam jauni, Velkam svētkus kalniņā. *** Cepu, cepu kukulīti, Citu lielu, citu mazu: Nāc, māsiņa, ciemoties Ziemassvētku vakarā. *** Kādu dziesmu dziedāsim Ziemassvētku vakarā: Pīrāgam, nabagam, Abi gali apdeguši. *** Skali grab, skali grab, Kas tos skalus grabināja? Ziemassvētki grabināja, Speķa raušus gaidīdami. *** Simtu cepu kukulīšu, Ziemassvētku gaidīdama: Simtiņš nāca ķekatnieku Tai vienā vakarā. ***

Sirsnība un prieks svētku laikā

Ziemassvētki ir laiks, kad mēs ne tikai dalāmies dāvanās, bet arī siltos vārdos un skaistās emocijās. Šajā lapā apkopoti visskaistākie Ziemassvētku dzejoļi un sirsnīgi pantiņi Ziemassvētkos, lai palīdzētu jums radīt neaizmirstamu svētku noskaņu un aizkustināt savu tuvāko sirdis.

Kāpēc izvēlēties Ziemassvētku dzejoļus un pantiņus?

Ziemassvētku dzejoļi ir sena tradīcija, kas svētkos piešķir īpašu nozīmi. Skaisti Ziemassvētku dzejoļi var būt gan nopietni, gan jautri, radot dažādas emocijas – no prieka līdz dziļai aizkustinājumam. Savukārt īsi Ziemassvētku pantiņi lieliski papildinās svētku apsveikumus vai rotās Ziemassvētku kartītes.

Padomi, kā izmantot dzejoļus svētkos

  • Ziemassvētku kartītēs: Skaisti Ziemassvētku dzejoļi piešķirs jūsu kartītēm īpašu noskaņu, padarot tās personiskākas un sirsnīgākas. Ja vēlaties papildināt dzejoli vai pantiņu ar novēlējumu, mūsu sagatavotie Ziemassvētku apsveikumi būs tieši laikā.
  • Apsveikumos: Dzejolis ziemassvētkos ir lielisks veids, kā izteikt savas emocijas, radot prieku un aizkustinājumu saņēmējam.
  • Svētku vakara programmā: Pārsteidziet klātesošos, iemācoties no galvas vai nolasot garākus dzejoļus  vai īsus Ziemassvētku pantiņus – tie papildinās vakaru ar sirsnīgām un svinīgām emocijām.

Kā iemācīties no galvas Ziemassvētku dzejoli vai pantiņu?

Ziemassvētku dzejoļu un pantiņu mācīšanās no galvas ir patīkama un noderīga tradīcija, kas ne tikai izkopj atmiņu, bet arī ļauj radīt īpašu svētku noskaņu un iepriecināt savus tuvākos. Šeit ir vienkārši un praktiski padomi, kā ātri un viegli apgūt savu izvēlēto dzejoli vai pantiņu:

  1. Jāizvēlas uzrunājošs Ziemassvētku dzejolis vai pantiņš
    Sāciet ar īsu Ziemassvētku dzejoli, ja mācāties pirmo reizi, vai izvēlieties garāku, ja jūtaties pārliecinātāks. Īsi Ziemassvētku pantiņi bērniem bieži ir vienkārši un aizraujoši, savukārt gari Ziemassvētku dzejoļi radīs dziļāku iespaidu īpašos pasākumos.
  2. Sadaliet tekstu daļās
    Lai atvieglotu mācīšanos, sadaliet dzejoli pa rindām vai pantiem. Apgūstiet to pakāpeniski – vienu daļu vienā dienā, nākamo – citā.
  3. Atkārtojiet skaļi
    Lasiet izvēlēto dzejoli skaļi vairākas reizes. Tas ne tikai palīdz iegaumēt vārdus, bet arī uzlabo intonāciju un ritmu, kas padarīs deklamēšanu pārliecinošāku.
  4. Izmantojiet asociācijas un attēlus
    Saistiet vārdus ar konkrētiem attēliem vai situācijām. Piemēram, dzejoli par egli varat vizualizēt ar Ziemassvētku eglīti, kas izgaismota sveču liesmām.
  5. Pierakstiet tekstu uz lapas
    Pārrakstiet dzejoli vai pantiņu ar roku – tas palīdzēs labāk saprast tā struktūru un vieglāk iegaumēt. Šī metode īpaši noder, ja mācāties gari vai nopietni Ziemassvētku dzejoļi.
  6. Praktizējiet jebkurā brīdī
    Atkārtojiet tekstu ikdienas gaitās – braucot sabiedriskajā transportā, pastaigājoties vai gaidot rindā. Regulāra atkārtošana nostiprinās to jūsu atmiņā.
  7. Lūdziet kādam klausīties
    Lasiet dzejoli ģimenes locekļiem vai draugiem. Tas ne tikai palīdzēs nostiprināt tekstu atmiņā, bet arī dos iespēju saņemt atsauksmes un uzlabot izpildījumu.
  8. Apvienojiet ar melodiju vai ritmu
    Dažus Ziemassvētku pantiņus var iegaumēt vieglāk, ja tos saistāt ar melodiju vai ritmu. Tas īpaši patiks bērniem un padarīs procesu aizraujošāku.

Ziemassvētki ir brīnumu un siltuma laiks, kad katrs vārds, ko pasakām, var radīt prieku un aizkustināt sirdis. Izmantojot skaistus un sirsnīgus Ziemassvētku dzejoļus un pantiņus, jūs ne tikai papildināsiet apsveikumus vai svētku kartītes, bet arī radīsiet īpašu atmosfēru gan mājās, gan svētku pasākumos.

Neatkarīgi no tā, vai meklējat īsus un jautrus pantiņus bērniem, garus un nopietnus dzejoļus īpašiem mirkļiem vai nedzirdētas literāras pērles, šajā kolekcijā atradīsiet visu, kas nepieciešams.